Ar humoru par dzīvi: Mistiskais, Burvīgais, Pašapzinīgais . . . Mednieks un Dziednieks . . . Kaķis.

Ļoti senā pagātnē (kā aprēķinājuši zinātnieki -

pirms 4500 gadiem) savvaļas kaķis pirmo reizi

pietuvojies cilvēku miteklim . . .

Viņu pievilināja gardās ēdiena smaržas,

pavarda siltums un daudzie sīkie grauzēji.

Kaķis atnāca, saprata, ka cilvēku tuvumā

dzīve varētu būt jaukāka, un - palika . . .

Cilvēka un kaķa attiecību vēsturē ierakstītas

gan priecīgas, gan šausminoši skumjas lappuses.

Eiropas tautas senatnē ticējušas, ka kaķos

iemiesojas burvji - tāpēc tie klusi un nemanāmi

naktīs klejo apkārt, tumsā spīdinot savas acis . . .

Viduslaikos Eiropā pret kaķiem vērsās ar nežēlīgās inkvizīcijas metodēm: tos meta zemē no torņiem; kopā ar "raganām un burvēm" iznīcināja, sadedzinot uz sārta!

Tos audzēja speciālās fermās, lai iegūtu kažokādas.

Tos, jo izrādījās, ka kaķi ir ļoti "dzīvotspējīgi", izmantoja laboratorijās dažādiem zinātniskiem eksperimentiem. . .

Senajā Ēģiptē kaķis bija Dievības simbols.
Ēģiptes valstī kaķis bija svēts tempļa dzīvnieks;

Tas bija arī visu mīlēts mājas luteklis;
Gan vienkāršo ļaužu, gan faraonu namos.

Daudzām ēģiptiešu dievībām

bija sava veida saiknes vai nu ar mežonīgajiem

kaķu dzimtas pārstāvjiem, vai ar mājas kaķi.

Lielākā daļa ēģiptiešu kaķu, cik zināms,

bijuši sarkanīgi, brūngani vai zeltaini.

Kaķi sargāja pārtikas noliktavas no grauzējiem

un mājā tiem bija ierādīta goda vieta pie pavarda.

Ēģiptieši uzskatīja kaķi par brīnumdarītāju spēju iemiesojumu, pateicoties tā intuīcijas spēkam.

Likums stingri aizliedza darīt pāri kaķiem!

Tie, kas ar nolūku vai paši savas muļķības dēļ

nodarīja ļaunu kādam kaķim, tika sodīti ar nāvi!

Ugunsgrēkā cilvēki vispirms glāba kaķus, tikai pēc tam
dzēsa uguni un glāba pārējo iedzīvi . . .

Kaķiem mantojumā reizēm novēlēja visas savas bagātības.

Ja mīļotais minka nomira - pārcēlās citos medību laukos -

tad ēģiptietis noskuva sev matus un uzacis un sēroja!

Iespējams - daļēji šī kaķu godināšana bija saistīta ar viņu spējām pasargāt cilvēkus no pelēm un žurkām,

kas reāli apdraudēja labības un citas pārtikas krājumus

un līdz ar to - cilvēku iztikšanu un izdzīvošanu.

Pakāpeniski kaķis ir kļuvis par vienu no cilvēka

mīļākajiem un izplatītākajiem mājdzīvniekiem.

Vai jūsu kaķis nes savu medījumu mājās? Mēģināsim noskaidrot - kāpēc kaķis nes mājās noķertās peles?

No kaķa skatpunkta, mēs cilvēki, esam tipiski nemākuļi
peļu ķeršanas jomā, bet tā kā esam “viņu lielākie brāļi”,
tad viņiem nekas nav pretim mums izpalīdzēt!

Paēdis kaķis labprāt dalās medījumā ar saviem sabiedrotajiem. Nereti, kaķi, kuriem nepadodas peļu
medības, saņem medījumu nokostas peles veidā
no tiem, kuriem šī lieta padodas daudz labāk.

Starp kaķenēm, kas dzīvo laukos un audzina kaķēnus

reizēm pat veidojas sadarbība. Tā, kurai labāk padodas medības – dodas medībās un sagādā medījumu

mājās palikušajiem, bet tā, kurai medības nepadodas, uzņemas gādību par saviem
un arī medībās izgājušās kaķenes bērniem.

Atgriežoties no medībām, kaķene demonstrē jaunajai paaudzei, kā peles ķeramas, kā svinama uzvara, kā tās piebeidzamas un beigās - gardi jo gardi apēdamas.

Tieši šī iemesla dēļ (pēc pētnieku domām) – kaķis nes peles savam saimniekam un ir pelnījis, kā minimums – uzslavu!

Gadījumā, ja atnestais medījums pasprūk,
pēc kaķa domām – Jums ir centīgi jāpiedalās tā medībās
un tādējādi jāuzlabo savas vājās medītprasmes iemaņas.

Lai kaķi neapvainotu, nevajag šausmās kliegt: ”Ko tu te man atkal atnesi mājās !” Bet pēc iespējas pateicīgāk pieņemt sava drauga dāvinājumu un pacienāt kaķi ar kaut ko garšīgu. . .

Ar saņemto “cienastu” dodaties kaut kur, lai kaķim rastos priekštats, ka meklējat klusāku vietiņu kur gardi pamieloties.

Nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, ka kaķis redz:
kā viņa sūri un grūti gādātais medījums/dāvinājums

(pie tam – tieši Jums) … tiek vienkārši aizmests.

Cilvēku vienmēr ir piesaistījis ne tikai kaķa - mednieka talants, neatkārtojamais skaistums un kustību grācija,

Bet arī kaķa apbrīnojamā prasme vienlaikus
atrasties līdzās un tomēr būt pašam par sevi;

neapnikt ar savu klātbūtni un uzmanību;
spēja būt neuzkrītošam un draudzīgam,

spēja radīt ap sevi mierīgu gaisotni.

Kaķi nereti dzīvo draudzīgā saskaņā ar suni.

Cilvēki ir pievērsuši uzmanību tam, ka kaķis

ir apveltīts ar izcilām dziednieciskām spējām.

Patiesībā nekā apbrīnojama tur nav: daudzi dzīvnieki

spēj izārstēt paši sevi vai kādu citu būtni -

šīs spējas viņiem ģenētikas līmenī dāvājusi pati daba,

un tās darbojas nevainojami!

Gan jau daudzi kaķu saimnieki, īpaši laukos,
ir ievērojuši, ka saslimušais dzīvnieciņš,

būdams brīvā dabā, noteikti atradīs vajadzīgo zālīti

vai kāda auga lapiņu, lai sevi izārstētu.

Arī pilsētas dzīvoklī mītošie dzīvnieki cenšas ārstēt sevi paši. Tā kā viņiem nav pieejamas dabā augošās "brīnumzālītes" - viņi atsakās no ēdiena un reizēm pat no dzēriena.

Tā dzīvnieki sevi pakļauj badošanās režīmam,
kas ir viens no smagākajiem, bet iedarbīgākajiem
organisma attīrīšanas un atveseļošanas veidiem.

Vairs nav jātērē enerģija barības pārstrādei
un visa enerģija tiek tam, lai pamodinātu
un stiprinātu pagurušo imūnsistēmu.

Cilvēkam, kas ar kaķi regulāri kontaktējas, ar to rotaļājas, glauda to, ļauj ieritināties un gulēt klēpī vai sev blakus,

normalizējas pulss, pazeminās arteriālais spiediens,

pāriet spazmas un sāpes. Pat tikai ar savu klātbūtni
kaķi rada īpašu miera un omulības noskaņu;

pat pārāk strauji un viegli uzbudināmi bērni
kļūst mierīgāki, nosvērtāki un draudzīgāki;

Bet klusētāji un īdētāji - aktīvāki un jautrāki!

Kā visīstākie ekstrasensi kaķi ļoti smalki uztver sava saimnieka trauksmes, agresijas vai nomāktības stāvokli,

paši pienāk klāt, ielec klēpī, sameklē "ārstējamo"
vietiņu un "sāk malt savas dzirnaviņas".

Šīs skaņas nav tikai parasta murrāšana,
tās ir īpašas vibrācijas, kuras varam sajust un sadzirdēt.

Pakāpeniski ( pāreja ir pavisam nemanāma, jo notiek ļoti dabiski) cilvēka elpošanas ritms sāk rezonēt ar kaķa vibrācijām un izlīdzinās. Tad normalizējas pulss, atslābinās muskuļi un cilvēks jūt atvieglojumu visā ķermenī.

Kaķis uzturas līdzās tik ilgi, cik pats uzskata par vajadzīgu! Aizkavēt viņu ar varu nav nozīmes. Kad cilvēka stāvoklis ir normalizējies, kaķis aiziet: savu uzdevumu pasaules harmonizēšanā viņš šobrīd ir izpildījis . . .