Kā Pavasaris šogad uz Auci nāca. . .

Šādu attēlu es aprīlī redzēju "internetā". Apskatīju un padomāju- nu, jā- koša bilde! Tāds "grezns" krāsu salikums- zaļš fons un balti sniegi uz sarkanām tulpēm! Tad nogrozīju galvu un nodomāju- muļķības! Nesnieg taču pie mums uz tulpēm sniegi!

Gāja dienas, Pavasaris bija uzņēmis tempu ar paātrinājumu un man tās apsnigušās tulpes jau piemirsās.

Vienkārši baudīju ilgi gaidītās Saulītes Siltumu! Viss bija atdzīvojies pēc garās ziemas. Arvien skaļāki kļuva putni!

 Gan zāle, gan koki sniedzās pretim siltajai Saulītei un uzcītīgi plaucēja savas zaļās lapiņas. Saziedēja pirmās košās puķītes.

 Rotaļu laukumā jau augām dienām spēlējās un šūpojās bērni.

 Ielās čaloja skaļi, jautri puasaudži. Jaunieši staigāja jau pavisam vasarīgi - pat šortos un T- krekliņos. . .

 Ielās skaļi "gonkoja" motociklisti un riteņbraucēji!

  Daudzi cilvēki jau lielījās ar "pirmo iedeguma brūnumu". Tas viss bija kā skaļš, acīmredzams un neapstrīdams pierādījums, ka Pavasaris pie mums ir atnācis!

Viss bija "super"- gan saulainais siltums, gan noskaņojums!

Jau pamodās bites un tauriņi un apciemoja pavasara ziedus.

Mana "bokserīte" Bella bija atklājusi peldēšanas sezonu un tagad katru dienu "ķēra baudu" no burvības, ko sniedza peldēšana un "mīkstā" pļava ar ziedošajām pienenēm.

Nu re- cik Pavasarī Dzīve kļūst skaista, es domāju!

Tad, kādu dienu, staigājot ar Bellu, pie mājas sienas ieraudzīju- sarkanas, ziedošas tulpes! Tad atcerējos to attēlu, ko redzēju, un padomāju- "nu re- tulpes mums zied, bet nekādi sniegi gan nesnieg! ! !

Nobildēju tās tulpītes savā mobilajā telefonā- par "siltu piemiņu".

 Pavasaris, Siltums un Lielā Atmoda turpinājās!

Un Tulpes Sniegā atkal tā kā piemirsās. Tā pienāca 2. maijs. Pasaule un Dzīvība pilnā plaukumā! Dārzā jau sasēti visi pirmie "zaļumi"! Tūliņ jau Vasara!

 Dzīve ir skaista! Tikai- kāpēc aiz loga tāda jocīga krēsla- vēl jau tikai tāds kā. . . dienas vidus!?!??

 

Jā- aiz loga sniga sniegs! Un ne jau tā- pa jokam- ar smalkām, tūliņ izkūstošām pūciņām. Nē- sniga tā "pa nopietno"- lielas, lielas, resnas, treknas baltas pūkas. . . Un aši apklāja visu, visu, visu. . .

Bēdīgi, bet izrādījās, ka Snieg Tie Sniegi uz ziedošām tulpēm, narcisēm, vizbulītēm, hiacintēm un pienenēm. . . Un snieg uz ziedošām jāņogām, ērkšķogām, plūmītēm un  upenēm. . .

 Un snieg uz bērnu laukumiņiem! Snieg uz murrājošiem kaķīšiem un dzīvespriecīgiem sunīšiem!

Snieg uz stārķu ligzdām un dziedošiem putniem!

Skatījos "apsniegošajā dzīvībā" un domāju- pagājušajā gadā mums 1. maijā dārzā bija "sīpolu un puravu stādīšanas talka! Un viss bija pareizi! Bet šogad gan sīpoli uz mani būtu apvainojušies! Labi, ka nepasteidzos!